Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusi nostiprināt savu klātbūtni Arktikas reģionā, kur ASV, Krievija un Ķīna arī izrāda interesi. Pagājušajā nedēļā ES publicēja atjauninātu Arktikas stratēģiju, uzsverot reģiona pieaugošo ģeopolitisko nozīmi. Dokumentā izklāstītas prioritātes drošības, enerģētikas, tirdzniecības un savienojamības jomās.
Arktika kļuvis par ES prioritāšu saraksta augšgalu, jo reģions strauji sasilst, izraisot jaunas ekonomiskas iespējas un riskus drošībai. Arī ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt Grenlandes salu ir papildinājusi saspīlējumu starp NATO sabiedrotajiem. ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa atzīmēja, ka iepriekšējā stratēģija vairs neatbilst pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai.
Krievija paplašina savu militāro klātbūtni Tālajos Ziemeļos, atjaunojot padomju laikos veidotas bāzes. Kallasa brīdinājusi par dronu apdraudējumu, kā arī par Krievijas „ēnu flotes” aktivitāti, kas būtiski ietekmē kuģošanu un vidi. Lai aizsargātu savas intereses, ES plāno palielināt stratēģiskās spējas, piemēram, paplašinot ledlaužu floti.
Arktikas reģionā atrodas būtiski minerāli, kas ir svarīgi ES enerģētikas drošībai, un bloks plāno ieguldīt izejmateriālu ieguvē Grenlandē, Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā. Tomēr ES turpinās atbalstīt 2021. gada stratēģijas nostādnes, atturoties no fosilā kurināmā ieguves Arktikā. Stratēģijā paredzēts arī izveidot zemūdens kabeļu savienojumu starp Grenlandi un Eiropu, apejot ASV. ES nākotnes plānos, sadarbībā ar tādām valstīm kā Islande un Norvēģija, ir jāturpina aktīvi sadarboties ar ASV Arktikas jautājumos.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
