Oktobrī Baltijas valstis nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes un Eiropas Komisijas vadītājiem ar aicinājumu aizliegt Krievijas graudu tranzītu Eiropas Savienībā, taču ES ir atturīga šajā jautājumā. Latvijas premjers Andris Kulbergs norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar Melnās jūras koridora slēgšanu, kas radījusi ievērojamu spiedienu uz pārtikas piegādēm. Tomēr daudzas Eiropas valstis baidās, ka ierobežojumi varētu pasliktināt globālo pārtikas drošību, jo graudi bieži tiek virzīti uz Āfriku. Briselē uzskata, ka šie tranzīti ir vairāk saistīti ar humānās palīdzības sniegšanu nekā ar Krievijas ieņēmumu gūšanu. Pasaules Pārtikas programma brīdinājusi, ka pārtikas krīze var radīt jaunu patvēruma meklētāju vilni. Krievijas iespējamo retoriku par pārtikas ierobežojumiem varētu izmantot, lai norādītu, ka Eiropa vairāk rūpējas par savām interesēm. Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks skaidroja, ka Krievijas ietekme Āfrikā jau ir spēcīga un esošais stāvoklis nepasliktināsies. Tomēr, lai ieviestu sankcijas, ES nepieciešama vienprātība, un pārtika ir joma, kurā daudzas valstis ir piesardzīgas. Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu plāno turpināt cīnīties par Krievijas graudu tranzīta aizliegumu nākamajā sankciju pakotnē.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
