Vašingtonā bāzētā domnīca “Atlantic Council” norāda, ka Krievijas hibrīduzubrukumi ir lielākais reālais drauds NATO. Eksperti uzsver, ka vadošajām NATO valstīm ir nepieciešams reaģēt praktiski, lai Krievija saprastu, kādas būs sekas par šāda veida rīcību. Baltijas valstis, Polija un Rumānija ir tās, kas atrodas ģeopolitiskajā risku pirmajā līnijā un ir pakļautas nemitīgam Krievijas spiedienam. Analītiķi paredz, ka Krievijas hibrīduzbrukumu skaits tuvākajā laikā pieaugs, un tas tiks izmantots kā spiediena rīks, neradot tiešus militārus konfliktus. Šajā kontekstā eksperti aicina NATO valstis ne tikai nosodīt, bet īstenot aktīvas pretdarbību. Ieteikumi ietver sankcijas, nevēlamu elementu izraidīšanu un hibrīdreakciju pret Krieviju. Politoloģe Agnia Griga uzsver, ka nepieciešama koordinēta pieeja un ilgstošs finansējums, lai nodrošinātu stabilu pretreakciju. Ukrainas pieredze ir būtiska, norādot, ka aktīva sadarbība ar Ukrainu var nostiprināt NATO aizsardzību pret Krievijas apdraudējumu. Analītiķi, piemēram, Džons Herbsts, uzskata, ka NATO ir jāpalielina militārā klātbūtne un jāintegrē Ukrainas pieredze aizsardzībā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
