Valdības solījumi par Krievijas graudu tranzīta ierobežošanu nav piepildījušies, ņemot vērā, ka dzelzceļa infrastruktūras maksa netika palielināta par pieprasītajiem 300%. Eiropas Savienības tiesiskie ierobežojumi neļauj celt tarifus šādā apjomā. Pārsteidzoši, ka valdība, iespējams, nezināja par šiem ierobežojumiem vai mānīja sabiedrību pirms vēlēšanām.
2026. gadā cauri Latvijai tika padrīz vairāk Krievijas un Baltkrievijas graudu nekā iepriekšējā gadā, ar 888 tūkstošiem tonnu graudaugu, kas ir par 36,3% vairāk nekā 2025. gadā. Septembrī graudu tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas sasniedza aptuveni 45% no gada kopējā apjoma. Lai ierobežotu šo tranzītu, valdība un Saeima izdarīja steidzamus pasākumus, taču likumprojektā netika ierakstīts tiešs infrastruktūras maksas palielinājums.
“LatRailNet” vadītāja Justīna Hudenko norādīja, ka cenu pacelšana par 300% būtu ekonomiski nepanesama un varētu izraisīt kravas plūsmas samazinājumu vai apstāšanos. Saskaņā ar “De facto” secinājumiem, dzelzceļa tarifa pacelšana nesadārdzinās graudu tranzĭtu, un tā maksa ir apmēram 25 līdz 30 eiro par tonnu, bet dzelzceļa tarifa palielināšanaū ietekmē nav ne mazāk par vienu eiro uz tonnu, kas nevarētu apturēt plūsmu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
