Saeimas vēlēšanās uzvarējušā partija izvirzījusi valsts parāda un budžeta deficīta mazināšanu kā galveno problēmu. Starptautiskā arēnā izskan norādes, ka vairāku valstu dzīvošana uz aizņemtas naudas rēķina ir sasniegusi bīstamu līmeni. Tomēr Latvijas valsts parāds un budžeta deficīts šobrīd nav kritiski augsti. Ekonomisti norāda, ka parāda ilgtspēja ir atkarīga ne tikai no tā apjoma, bet arī no ekonomikas izaugsmes un procentu likmēm. Pārāk strauja taupīšana var bremzēt izaugsmi, bet, ja budžets bez deficīta tiek veidots nepamatoti, tas radīs spriedzi sabiedrībā. Valsts budžeta deficīts pēdējos gados bijis mainīgs, 2019. gadā sasniedzot tikai 0,2%, bet Covid-19 laikā pieaugot līdz 7,2%. Vairākās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, budžeta deficīts ir samazinājies straujāk nekā Latvijā. Ar saviem 2,5% Latvija ieņem vidējo pozīciju, daloties 14./15. vietu ES kontekstā. Ir norādes, ka, pareizi ieguldot aizdevumos, var tikt veicināta ekonomikas izaugsme, tomēr aizdevumu izmantošana bez stratēģijas var izrādīties problemātiska.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
