Septembrī Latvijā būtiski palielinājies graudaugu tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas, neskatoties uz to, ka Saeima pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredzēja 300% sadārdzinājumu Krievijas labības tranzītam. Šie jaunie tarifi pagaidām nav spēkā, un situācija attiecībā uz pilnīgu tranzīta aizliegumu no agresorvalstīm joprojām ir nepārliecinoša. No 1. līdz 24. septembrim caur Latviju tika vestas vairāk nekā 253 tūkstoši tonnu graudaugu no Krievijas un vairāk nekā 40 tūkstoši tonnu no Baltkrievijas. Muitas pārvalde norādījusi, ka tiek veiktas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka nav ievesti Ukrainai nozagti graudi. Valdības pārstāvji pauž atšķirīgus uzskatus par to, kāpēc graudaugu tranzīts no agresorvalstīm nav aizliegts. Ministru prezidents Andris Kulbergs atzīmējis, ka aizliegums varētu būt pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem. Daži ministri, piemēram, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, ir aicinājuši atrast veidus, kā aizliegt šādu tranzītu, tomēr atbalsta trūkums koalīcijā apgrūtina situāciju. Pagaidām gaidāmas diskusijas par nākamajiem soļiem attiecībā uz graudaugu tranzītu no agresorvalstīm.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
